Atpūtas komplekss „Saulesstari” atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, Medumu ciemā, Alejas ielā 44. Pirmo reizi Medumi (Medden) kā apdzīvota vieta vēsturiskajos avotos minēta XVIII gadsimta sākumā, bet muižu sarakstos jau XVII gadsimta sākumā, kad Medumu muiža piederēja Rēbinderu dzimtai.

Runājot par vietas nosaukuma izcelšanos, pastāv divi varianti - vārds "Medumi" izcēlās no vārda "medus" vai arī lietuviskā vārda ” Medeine”, kas tulkojumā no lietuviešu valodas nozīmē "meža māte".

Pirmo reizi rakstos Medumu ciemats minēts 1702. gadā. Medumu ļaudis uzskata – ja būtu pieejami Vācijas un Polijas arhīvu materiāli, tad Medumu vārds būtu atrodams vēl agrākos dokumentos.

Ar Medumu novadu saistīts nostāsts par Vācijas kanclera Bismarka ciemošanos Medumos, kuru muižas īpašnieki XIX gs. bija grāfi fon Etingeni. Grāfs Arturs fon Etingens, krievu ģenerālis Ušakovs un Pēterburgas botāniķis Lackis bija Medumu parka ierīkotāji. Parks atrodas Medumu pagasta centrālajā daļā, Medumu ezera austrumu piekrastē. Tas veidots angļu ainavu stilā, t.i. maksimāli tiecoties uz dabiskumu. Šodien Medumu parks 12,5 ha platībā ir valsts nozīmes dendroloģiskais stādījums, un no 1977.gada 15.aprīļa ir aizsargājamo objektu sarakstā.

Kādu laiku Medumos dzīvoja Krievijas armijas admirālis F. Ušakovs un Latvijas armijas ģenerālis Andrejs Auzāns (miris un apglabāts Anglijā), kurš aktīvi piedalījās novada sabiedriskajā dzīvē. Medumu pagastā ir arī dzimusi Olimpiskā čempione basketbolā Uļjana Semjonova.

Medumu uzplaukums vērojams XIX gs. beigās un XX gs. sākumā, kad krāšņā daba vilināja Sanktpēterburgas un Maskavas augstmaņus iekārtot vasarnīcas apkārtnē. Ozolu aleja gar parka malu noved līdz bijušai vasarnīcai. Vēlāk šajā ēkā tika izvietota pagasta valde. Tagad uzkalnā atrodas, iespējāms, 1937.g. būvēta un nodota ekspluātācijā atpūtas kompleksa ”Saulesstari” VIP māja - ekskluzīva, vēsturiska 19.gadsimta muižas ēka. Tas ir kultūrvēsturisks mantojums - „klasicisma saulrieta pēdējais stars”. Atpūtas kompleksa nosaukuma „Saulesstari” izcelsme ir cieši saistīta ar šo faktu.

Ir zināms, ka XX gs. sākumā Medumos ciemojās arī pazīstamais rakstnieks Kornejs Čukovskis. Par dzejoļa „Muša Cakatuša” izcelsmi stāsta fakts, ka ideja radusies, iedvesmojoties no Medumu dabas.

"Muša, muša Cakatuša
Apzeltītu vēderpusi,
Laukos staigāt aizgājusi,
Lielu naudu atradusi.”

Šīs rindas, katrs no mums atceras vēl no bērnības. Tās sarakstīja slavens dzejoļu un pasaku autors Kornejs Čukovskis. Bet retais zina, ka viņš bieži ciemojās Dvinskas (tagad Daugavpils) apkārtnēs - Medumu ciemā. Un tas ir saistīts ar vēl mazāk zināmām Čukovska revolucionārām aktivitātēm.

Ambiciozs jauns rakstnieks Nikolajs Kornejčukovs (tas ir mūsu varoņa īstais vārds) 1905.gadā kļuva par galvu tikpat jaunu un ambiciozu rakstnieku grupai, kuri nolēma dibināt satīrisku žurnālu "Signāls". Savas naudas ne jaunajam redaktoram, ne arī viņa sabiedrotajiem nebija, tāpēc pirmais numurs tika publicēts par dziedātāja Leonīda Sobinova 500 rubļiem. Kodīga kritika pret tā laika valsts vadību pievērsa lielu lasītāju uzmanību, kas tikai veicināja sagatavot vēl divus "Signāls" numurus. Vienā no numuriem tika asi kritizēts ministrs Vitte par "ubagošanu Rietumiem”, bet patiesībā tas bija kredīts cēliem mērķiem, kurš tika izmantots ekonomikas attīstībai rūpniecībā. Taču jaunie žurnāla rakstnieki to nezināja un turpināja savu kritiku.

Kad 1905. gada decembrī tika izlaists trešais žurnāla numurs, Čukovskis saņēma pavēsti uz tiesu, kur viņam tika piedāvāta izvēle: vai nu doties uz cietumu vai arī maksāt depozītu par 10 tūkstošiem rubļu. Tā kā Čukovskim bija tikai trīs rubļi, viņš devās cietumā par "karaļa un viņa ģimenes goda aizskaršanu".

Ilgi uzturēties cietuma Kornejam Čukovskim nenācās – drošības naudu iemaksāja slavens rakstnieks Aleksandrs Kuprins. Pametot ieslodzījumu, satīriķis ķērās pie vecā - izlaida ceturto žurnāla „Signāls” numuru. Un atkal saņēma tiesas pavēsti. Bet šoreiz Čukovskis rīkojās viltīgāk - tā vietā lai tiktos ar izmeklētāju, viņš paslēpās mājās pie izdevēja Jevgenija Lacka, kur viņš tikās ar Mihailu Černiševsku (Nikolaja Černiševska dēls, "Ko darīt?" autors), kuram bija vasarnīca netālu no Dvinskas, kurš arī ieteica "bēgt uz Medumiem. "

Taču vienkārši doties ceļa radošai personai nebija interesanti. Kornejs nolēma izspēlēt veselu vodevilu, lai paslēptu visas pēdas. Pa ceļam viņš atcerējās Černiševsku stāstus par to, ka ģenerālleitnants Ušakovs lēti pārdodot (saistībā ar karadarbību tuvumu) savas zemes Medumos. No Pleskavas dzelzceļa stacijas Čukovskis nosūta Ušakovam telegrammu: "Vēlos iegādāties īpašumu, sūtiet zirgus uz dzelzceļa staciju Dvinskā ", paraksts "Viljams". Tur pat Pleskovas dzelzceļa stacijas frizētavā viņš noskuj savas kuplās ūsas un ieveido frizūru angļu stila manierē – lai pilnībā atbilstu Korneja iztēlē izdomāto tēlu, kam vārds bija dots Viljams.

Kad viņš ieradās ar kortežu Medumos, Kornejs stādījies priekšā kā Viljams Vilfreds Vils Viljams, kas tuvu pazīstams ar Černiševskiem. Runājis ar stipru „ārzemju” akcentu. Un, kad neviens no apkārtējiem nevarēja izrunāt savu "īsto" vārdu, viņš augstsirdīgi atļāva saukt sevi Vladimiru Fjodoroviču.

Dienas, kuras Čukovskis pavadīja Medumos, bija bezrūpīgas un saulainas. Iepazinot vietējos iedzīvotājus „Vladimirs Fjodorvičs” pilnīgi nejauši satika izmeklētāja radinieci, kurš nopratināja Čukovski pirms aresta.

Šie apstākļi uzdzena rakstniekam šausmas, un viņš steidzīgi pameta viesmīlīgos Medumus.

Tiesas pār žurnāla redaktoru tomēr notika, bet Čukovskis bija attaisnots. Iepriecināts viņš atkal taisījās braukt uz Medumiem, lai tur sagaidītu Lieldienas. Taču nomākts ar domu, ka visu laiku atrodoties tur, viņš maldināja vietējos iedzīvotājus, un tādēļ Kornejs nevarēja pārstāt domāt, kā izrādīt šo situāciju citā gaismā.

Kad viņš ieradās Medumos, visi pēc vecās atmiņas sauca Čukovski par Vladimiru Fjodoroviču, kaut arī viesis "aizmirsa" par savu angļu akcentu, un runāja ļoti tīrā krievu valodā. Un kad uz svētkiem sabrauca visi Čukovska paziņas: Ļackis, Černiševski, Maikovs, viņš atzinās krapniecībā.

Jevgenijs Ļackis uzdāvinot Čukovskim grāmatu „A.Gončarovs” rakstīja titullapā:

"Ļoti cienījamam Kornejam – Vladimiram Ivanovičam – Fedorovičam Viljamsam - Čukovkim
Ilgai atmiņai
Par Medumu vaudeville.
10.III.06".

Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā glabājas viens no pirmajiem "Muša Cakatuša"izdevumiem ar autora autogrāfu, - šo fakta maz kas zina pat Daugavpilī.